Cardinalis

Mazliet paspēlejoties ar datiem un apkopojot dalībvalstu panākumus sākot jau no pašām pirmajām ziemas olimpiskajām spēlēm, kas notika  1924. gadā Francijā, var viegli prognozēt, kas tad ir sagaidāms šogad. Norvēģija pilnīgi noteikti nopelnīs ne tikai simto zelta, bet arī simto sudraba medaļu (pēc 2006. gada spēlēm Turīnā, Itālijā bija 98 gan zeltam, gan sudrabam). Savukārt Vācija būs tā, kas savāks visvairāk medaļu kopumā.

Vispirms ir svarīgi atzīmēt, ka medaļu skaits, kāds vispār tiek izsniegts dalībniekiem, kopš 1924. gada (46 medaļas), ir pieckāršojies. Īpaši liels lēciens ir salīdzinājumā ar 2006. pret 1988. gadu - šajā laikā medaļu skaits ir gandrīz dubultojies un tīri cipariski tas izskatās 138 pret 252 Turīnā, Itālijā.
Dažādu politisku norišu rezultātā dalībvalstis ir šķeltas, dalītas un apvienotas, līdz ar ko precīzu grafiku pēc dalībvalstīm zīmēt būtu ačgārni. Valstis Rietumvācija un Austrumvācīja, PSRS un Dienvidslāvija vairs nepiedalās olimpiādē, tamdēļ ņemot vērā šo un iepriekšējos apsvērumus, medaļu sadalījuma prognozē vērā tika ņemti dati no 1992. gada ziemas olimpiskajām spēlēm, kas notika Francijā. Piekam PSRS panākumi šajā gadījumā tika ieskaitīti Krievijas grozā.

Daudziem tas nav īpaši liels pārsteigums, ka Vācija savāc vislielāko daļu medaļu. Diemžēl mājnieki Kanādieši summējot, ierindosies tikai sestie, apsteidzot tikai Itāliju, Šveici un Franciju. Iespējams, ka pārsteigumu sagatavos Ķīnieši un ierindosies starp deviņām spēcīgakajām valstīm, pārkāpjot 4% robežu. Laba ziņa, ir tā, ka lielvalstis samērā lielu daļu atdod arī "pārējām dalībvalstīm" t.i. 26%.

Izmantotais datu avots: databaseOlympics.com